Uppsala-Circus Rīgā!
Nakts pārgājiens!
Čaklās rokas
Ielūgums: Atvērto Durvju Dienas
Gastronomijas konkurss
- Tikām pie balvām!
- Guvām vērtīgu pieredzi, pozitīvas emocijas un vēlmi piedalīties arī nākošajā gadā!
- Paldies, Caritas Latvija par iespēju piedalīties konkursā!
Dejā ir spēks
Gatavot Kopā!
Dāvināt KOPĀ
Ziemassvētki mums ir īpašs laiks: tas ir laiks, kad saņemam un dodam dāvanas, pārrunājam gada laikā sasniegto un kopā sapņojam. Tas ir laiks, kad īpaši novērtējam to, ka mūsu grupu dzīvokļos katrs dzīvojam savu neatkarīgo dzīvi, tomēr esam kopā un mums apkārt ir kaimiņi, draugi un darbinieki, kas mūs atbalsta ne tikai praktiski, bet arī emocionāli. Šis ir laiks, kad īpaši novērtējam iespēju sarunāties ar tuviem cilvēkiem, būt uzklausītiem un uzklausīt…
Un mēs apzināmies, ka mums būt kopā ir privilēģija, un vientulība ir ikdiena ļoti daudziem cilvēkiem. Tāpēc šajos svētkos gribējām dāvināt siltumu. Kopābūšanas prieku. Mēs gribējām dāvāt sarunas, smieklus un maigu vieglumu, ko var sajust cilvēkiem blakus esot!
Domāts-darīts! Saziedojām naudu dāvanām un ciema kukuļiem un devāmies ciemos pie vientuļiem pensionāriem, pavadot brīnišķīgu pēcpusdienu jaukā kompānijā un sirsnīgās sarunās.
Sēru vēsts
Klusā pirmssvētku otrdienā mūsu grupu dzīvokļu pakalpojumu pāršalca sēru vēsts: mūžībā devies viens no mūsējiem – Aleksandrs Bilkins,
kas pie mums dzīvoja jau no pašiem pirmssākumiem. Aleksands, mīļi devēts par Sašu, bija mūsu aizrautīgākais fotogrāfs un pavārs. Vienmēr gatavs izmēģināt jaunus “gadžetus” un kaislīgs tehnikas mīļotājs. Viņam patika parunāt par dzīvi, pafilozofēt un padalīties ar saviem piedzīvojumiem un uzskatiem.
Saša bija kaislīgs ceļotājs, kas kopā ar savu uzticamo fotoaparātu apceļoja gandrīz visu mūsu Latviju, iemūžinot skaistākās vietas neatkārtojamās bildēs.
Saša vienmēr paliks mūsu atmiņā kā cilvēks, kas bija blakus: brīžiem aktīvāk, brīžiem pavisam nemanot piedaloties mūsu ikdienā, svētkos un pasākumos. Kā cilvēks, kas ar prieku dalījās ar padomiem un dzīves gudrībām, kā arī spēja pārsteigt ar saviem stāstiem.
Paldies par laiku, ko pavadīji pie mums, Saša! Mums Tevis pietrūks, Tu paliksi mūsu siltās atmiņās. Lai Tev vieglas smiltis!
Fonds Kopā komanda un klienti
Iepirkšanās kā daļa no neatkarīgas dzīves
Iepirkšanās mūsdienās šķiet tik vienkārša un pašsaprotama, vai ne? Kas tur var būt sarežģīts: ieej veikalā (vai internetveikalā), izvēlies, uzlaiko un nopērc. Tieši tā pat kā paēst brokastis vai aiziet uz darbu…
Tomēr mēs gribam pastāstīt, kāpēc mums iepirkšanās šķiet izaicinoša, un, lai arī tik ļoti priecājamies par tās rezultātu (iegūto jauno lietu), mums tā var sagādāt raizes.
Mēs, Irina, Aļona un Adelīna, esam augušas bērnu namā skaistā meža ielokā, kur apkārt nebija ne kafejnīcu, ne lielveikalu. Kad bijām mazas, drēbes mums iedeva audzinātājās, tās nebija jaunas, bet vienmēr tīras un koptas. Dažreiz par drēbēm priecājāmies vairāk, dažreiz – mazāk, tomēr neizjutām tās kā “savas”. Ikdienā kāds cits bērns varēja paņemt mūsu drēbes vai apavus, un mēs tam nepievērsām ļoti lielu uzmanību, jo drēbes bija jāvelk, bet tām nebija īpaša vērtība.
Kad no nācām “Fonds Kopā” grupu dzīvokļos, mēs apguvām prasmes, kas palīdzēja mums dzīvot patstāvīgi. Iemācījāmies gatavot ēst, iepirkt pārtiku un sākām apmeklēt veikalus Rīgā. Un redzējām veikalos tik daudz skaistas lietas, ka gribējām nopirkt visu, tomēr mums visam nepietika naudas. Pateicoties sadarbībai ar mūsu grupu dzīvokļu sociālajiem darbiniekiem un rehabilitētājiem, mēs apguvām prasmes, kas šobrīd ļauj ieprikties un iegādāties ļoti skaistas, kvalitatīvas un ziemā siltas drēbes un apavus:
1. Pirmkārt, mēs iemācījāmies skaitīt naudu: eiro banknotes un monētas, kā arī apguvām bankas karšu lietošanu.
2. Mēs uzzinājām un izpratām, kas ir ikmēneša rēķini un kā tos apmaksāt. Mēs iemācījāmies plānot ikmēneša izmaksas.
3. Mēs iemācījāmies plānot savu ēdienkarti un mēneša budžetu, kas ļāva mums veidot iekrājumus.
4. Mēs iemācījāmies iekrāt naudu konkrētiem mērķiem: jaunām drēbēm, kas nepieciešamas, traukiem un interjera priekšmetiem, un pat mēbelēm.
5. Mēs apguvām ceļu uz lielveikaliem.
6. Mēs iemācījāmies neķert pirmo skaisto lietu, bet gan izvērtēt to, vai tā ir nepieciešama un salīdzināt kvalitāti.
7. Mēs iemācījāmies salīdzināt cenas dažādos veikalos un ietaupīt. Ar lielu sociālo rehabilitētāju atbalstu, mēs pat iemācījāmies iepirkties interneta veikalos, kas ļoti atbalsta mūs.
8. Mēs iemācījāmies neapjukt no cilvēku pūļiem un nebaidīties sarunāties ar pārdevējām. Apguvām arī nepieciešamās manieres, lai pieklājīgi komunicētu ar cilvēkiem, kas var mums palīdzēt izvēlēties nepieciešamo.
9. Un mēs apguvām to, kā rūpēties par iegādātajām lietām. Tā kā iepriekš īsti nezinājām sev piederošo lietu vērtību, par tām arī nemācējām pienācīgi rūpēties: drēbes mazgāja bērnu nama darbinieki! Tagad zinām, ka, lai katrs jauns pirkums mūs iepriecinātu maksimāli ilgi, ir nepieciešams par to rūpēties, ko darām!
Nākošreiz, kad esi veikalā, iedomājies par to, ka tas, kas Tev liekas ikdienišķs un pašsaprotams, kādam citam ir vesela zinātne! Mēs priecājamies par mūsu progresu un mēs priecājamies par to, ka varam dzīvot neatkarīgu dzīvi un pašas izvēlēties to, ko vēlamies vilk mugurā, kādus aksesuārus lietot un kādā vidē dzīvot!
Atbalsti deinstitalizācijas procesu Latvijā, lai visi cilvēki, kas vēl dzīvo lielos sociālās aprūpes centros būtu integrēti sabiedrībā un dzīvotu savu labāko – neatkarīgu – dzīvi! Kā Tu vari atbalstīt? Pirmkārt, daloties ar šo ziņu, lai tā sasniedz daudzus, daudzus! Otrkārt, interesējoties par šo procesu un iedziļinoties tajā. Un treškārt, atbalstot organizācijas, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus, iegādājoties viņu ražoto produkciju!
Kolosālā atvasara
Foto konkursa apbalvošana un Maķedonijas projekta atmiņas
Kādā skaistā otrdienas pēcpusdienā mūsu grupu dzīvokļu meitenes devās uz piknikā uz jūras krastu, lai kopā pavadītu brīnišķīgu pēcpusdienu. Pasākuma kulminācija bija foto konkursa uzvarētāju Irinas un Kristīnes sveikšana. Mēs kopā pārrunājām gan to, ko apguvām foto un ādas kopšanas meistarklases laikā, gan arī to, kā katrai gāja pildot mājas darbu.
Katram bija dažādi izaicinājumi; kādai bija vieglāk fotografēt, savukārt, kādai iepatikās pozēt. Meitenes arī sākušas pievērst uzmanību, kādu kosmētiku lieto un tam, kā kopt savu ādu. Vispatīkamākais un noderīgākais pārsteigums bija dāvaniņas no Apotheka – sejas tīrīšanas līdzeklis, mitrinošs krēms un atsvaidzinošs ūdens.
Pasākuma noslēgumā mēs klausījāmies Aļonas stāstu par braucienu uz Maķedoniju un cienājāmies ar atvestajiem saldumiem. Aļona piedalījās ARTivism projektā, kas palīdzēja viņai izprast mākslas, fotogrāvijas un mūzikas nozīmi mūsu ikdienā un sabiedrības dzīvē.
Meklējam foršāko aprūpētāju mūsu grupu dzīvokļu pakalpojumā Rīgā, Slimnīcas ielā 2!
Pie mums ciemiņi!
Kopienā ir spēks. Atšķirībā no uzņēmējdarbības vai finansēm, sociālās jomas stūrakmens ir kopiena – mēs ne tikai veidojam un atbalstām kopienas, bet arī paši daudz mācāmies no līdzīgiem pakalpojumiem un organizācijām. Skaistā janvāra dienā pie mums viesojās kolēģi no biedrības “Rūpju Bērns” – mums bija iespēja pastāstīt par savu darbu un inovācijām, dalīties pieredzē ne tikai par jaunām metodēm un pieejām, ko esam izstrādājuši, bet arī klausīties viņu pieredzi un mācīties no viņu iestrādēm. Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par šādu sadarbības iespēju, un esam pārliecināti, ka tā turpmāk nesīs jaunus kopprojektus un radošus sadarbības augļus.
Ziemas izbrauciens
Viena no Fonda skaistākajām tradīcijām ir ceļošana visiem kopā. Esam bijuši Tallinā, apceļojuši Lietuvu un Latviju. Šogad gribējās nosvinēt Ziemassvētkus mazliet citādi: visiem kopā sajūtot to svētku brīnumu, neizmirstamo pīrādziņu smaržu un redzot mirguļojošās gaismiņas tumšā decembra naktī.
Mēs devāmies skaistā piedzīvojumā uz Ausekļu Dzirnavām, kur veidojām garšīgākos pīrādziņus, kurus pēc tam visi kopā apēdām ar smaržīgu piparmētru tēju. Pēc tam turpinājām ceļu uz Pakrojas Muižu, kur izstaigājām parku ar neaizmistami krāšņām un skaistām laternām, kas radīja sajūsmu par svētku noskaņu.
Šī bija viena no skaistākajām dāvanām visai Fonds Kopā komandai: klientiem no visiem mūsu pakalpojumiem, dažiem vecākiem, kas varēja pievienoties, darbiniekiem un brīvprātīgajiem!
Darbs ar uzturu
Mūsu pēdējā laika lielākais un nozīmīgākais projekts ir sadarbības metodoloģijas izstrāde mūsu darbiniekiem ar klientiem par veselīgu uzturu. Pirmais uzdevums bija pašiem sev nodefinēt, ko mums nozīmē veselīgs uzturs… un ko tas nozīmē mūsu pakalpojumā dzīvojošajiem klientiem, kas lielu daļu no dzīves pavadījuši sociālās aprūpes centros, kur ēdiens tika pasniegts jau gatavs.
No mums neliels klusums pēdējā laikā… ilgi turējāmies pretī Lielajam Vīrusam, bet, diemžēl, tas ir nonācis arī pie mums. Vēlamies pastāstīt par to, kā tas ir ietekmējis mūsu ikdienu, jo mums ir nepieciešams atbalsts un mums ir nepieciešama papildus aprūpe. Mēs neprotam viegli tikt galā ar savām bailēm un uztraukumiem, mums ir vajadzīgs iedrošinājums, un iespējams, savu neziņu mēs izrādām sabiedrībā mazāk pieņemamā veidā – kļūstot skaļi un uzstājīgi.
Kā mēs saslimām?
Nezinām, bet uzzinājām, ka daži no mums slimo bez slimības izpausmēm tikai veicot kārtējo skrīninga testu. Brīdinājām visus, ka nepieciešams sevi novērot un izvairīties no kontakta ar apkārtējiem. Tie darbinieki, kas var strādāt attālināti, sāka strādāt attālināti. Tie, kas atbalsta mūs ikdienā, saģērbās “kombinezoniņos” pirms nāca uz darbu. Un tad sākās… katru dienu 3-4 pozitīvi testi. Kādam tests nāca ar lielām bailēm. Kādam temperatūru, vēl kādam paaugstinātu spiedienu.
Kā mēs dzīvojam?
Mēs esam pateicīgi par mūsu komandu. Īpaši mūsu vadītāju, kas, strādājot no mājām, atbild uz mūsu telefonzvaniem arī agros rītos un pavisam vēlos vakaros. Mūs nomierina, pieraksta uz testiem, palīdz ar padomu. Un mūsu pakalpojuma apsargiem, kas neaizliedzīgi nāk uz darbu, palīdz mums ar iepirkumiem (izskatās, ka jaunais vīruss mūsu apetītes ietekmē maz, ēstgriba ir saglabājusies). Un mūsu aprūpētājiem, kas ir pakalpojumā uz vietas. Viņi ir tie, kas pienāk pie durvīm aprunāties, kad paliek pavisam bail, atnes kādu našķi, kad esam sabēdājušies, iedod zāles, kad apjūkam un atbalsta cik un kā vien spēj. Piebildīsim, ka mūsu veļas māja turpina darbu – mūsu veļas mājas vadītāja Olga pašaizliedzīgi ir katru dienu darbā un sadarbojas ar tiem, kam testi negatīvi pa vienam. Viņa ir mūsu saules stariņš nedaudz drūmajā ikdienā – sasmīdina, kad nepieciešams, pažēlo, kad paliek bail un atbalsta, kad jāstrādā. Ievērojam distanci, esam uzmanīgi un atbalstām viens otru.
Kas tālāk?
Slimojam… mūsu darbnīcu Vineta ir sagādājusi mums darbiņus, lai varam sevi nodarbināt un mums nebūtu jāgarlaikojas. Mums paveicies – ir iekšpagalms, tāpēc (vadoties pēc pašsajūtas) izejam ārā pastaigāt. To, ka vīruss ir patiešām lipīgs esam pārbaudījuši. Labā ziņa – lielākā daļa no mums slimo viegli un ļoti viegli. Grūtāk ir emocionāli – dažiem ir sašūpojies psihoemocionālais stāvoklis, jo ir lielāka trauksme un uztraukums, bet mēs turamies un vēlam paši sev veselību!
Uzkopšanas darbi kā mācību metode
Mūsu sadarbības metodes ir pavisam vienkāršas: darīt kopā. Ja vingro klienti, vingro arī darbinieki. Ja gatavo ēst klienti, piedalās arī darbinieki, ja uzkopj klienti, uzkopj arī darbinieki. Un, nē, mēs neizdarām kāda vietā, tieši otrādi - mēs sniedzam atbalstu tik daudz, cik tas ir nepieciešams. Sākumā visiem nepieciešams lielāks atbalsts, taču pēc dažiem atkārtojumiem, klienti kļūst arvien patstāvīgāki.
Ari brīvdienās visi kopā un katrs individuāli veicām ģenerālo uzkopšanu vienā no dzīvokļiem. Katrā dzīvoklī ir sava koptelpa - virtuve, par kuru atbildīgi visi dzīvokļa iemītnieki (3 vai četri cilvēki), tāpēc ir īpaši svarīgi to uzkopt kārtīgi un visiem kopā. Un pēc labi padarīta darba tik patīkama sajūta!
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.